Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
gruntēt
gruntēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
gruntējums lietvārds; vīriešu dzimte
Noklāt virsmu (pirms krāsošanas, gleznošanas u. tml.) ar īpašu vielu.
PiemēriPēc slīpēšanas griestus gruntē ar grunts krāsu.