grauzt
grauzt graužu, grauz, grauž, pag. grauzu transitīvs, darbības vārds
grauzums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
PiemēriGrauzt sausiņus.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt sausu garozu. Grauzt sausu maizi.
2.formā: trešā persona Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
PiemēriTārps grauž ābolu.
3.formā: trešā persona Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
PiemēriStraume grauž krastu.
4.formā: trešā persona Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
PiemēriKurpe grauž papēdi.
5.Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
PiemēriGrauzt savu konkurentu.
5.1.Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
PiemēriViņu kaut kas kremta un grauza.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt sirdi. Grauž (kā) ķirmis.