grauzt
grauzt graužu, grauz, grauž, pag. grauzu darbības vārds; transitīvs
grauzums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
PiemēriGrauzt sausiņus.
- Grauzt sausiņus.
- Suns grauž kaulu.
- Bērns grauž burkānu.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt sausu garozu. Grauzt sausu maizi.
- Grauzt sausu garozu — iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- Grauzt sausu maizi — iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
2.formā: trešā persona Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
PiemēriTārps grauž ābolu.
- Tārps grauž ābolu.
- Pele grauž grīdā caurumu.
3.formā: trešā persona Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
PiemēriStraume grauž krastu.
- Straume grauž krastu.
- Vējš un lietus grauž rievas smilšakmenī.
4.formā: trešā persona Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
PiemēriKurpe grauž papēdi.
- Kurpe grauž papēdi.
- Ciešā apkakle grauž kaklu.
- Putekļi grauž acis.
- intransitīvs Gruzis grauž acī.
5.Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
PiemēriGrauzt savu konkurentu.
- Grauzt savu konkurentu.
5.1.Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
PiemēriViņu kaut kas kremta un grauza.
- Viņu kaut kas kremta un grauza.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt sirdi. Grauž (kā) ķirmis.
- Grauzt sirdi idioma — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Grauž (kā) ķirmis — saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.