Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
grauzt
grauzt graužu, grauz, grauž, pag. grauzu darbības vārds; transitīvs
grauzums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
PiemēriGrauzt sausiņus.
  • Grauzt sausiņus.
  • Suns grauž kaulu.
  • Bērns grauž burkānu.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt sausu garozu. Grauzt sausu maizi.
2.formā: trešā persona Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
PiemēriTārps grauž ābolu.
  • Tārps grauž ābolu.
  • Pele grauž grīdā caurumu.
3.formā: trešā persona Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
PiemēriStraume grauž krastu.
  • Straume grauž krastu.
  • Vējš un lietus grauž rievas smilšakmenī.
4.formā: trešā persona Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
PiemēriKurpe grauž papēdi.
  • Kurpe grauž papēdi.
  • Ciešā apkakle grauž kaklu.
  • Putekļi grauž acis.
  • intransitīvs Gruzis grauž acī.
5.Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
PiemēriGrauzt savu konkurentu.
  • Grauzt savu konkurentu.
5.1.Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
PiemēriViņu kaut kas kremta un grauza.
  • Viņu kaut kas kremta un grauza.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt sirdi. Grauž (kā) ķirmis.