grauzējs
grauzējs lietvārds; vīriešu dzimte
grauzēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → grauzt.
2.Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
PiemēriPeļveidīgie grauzēji.
- Peļveidīgie grauzēji.
Stabili vārdu savienojumiGrauzēju kārta.
- Grauzēju kārta taksons [Rodentia] — zīdītāju kārta, pie kuras pieder vāveres, bebri, kāmji, peles, žurkas, zaķi, truši un citi dzīvnieki.
2.1.formā: daudzskaitlis Peles un žurkas.
PiemēriIznīcināt grauzējus.
- Iznīcināt grauzējus.