Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
grandēt
grandēt 3. pers. grand, pag. grandēja intransitīvs, darbības vārds
grandiens vīriešu dzimte, lietvārds
grandoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
PiemēriPērkons tuvojās grandēdams.
1.1.Ļoti spēcīgi skanēt; dārdēt.
PiemēriGrand salūta dārdi.
1.2.Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
PiemēriLielā zāle grand ovācijās.