glāzīte
glāzīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → glāze1.
2.Neliela glāze, no kuras dzer stipros alkoholiskos dzērienus; šāda glāze ar tās saturu.
PiemēriGlāzīte ar kājiņu.
- Glāzīte ar kājiņu.
- Liķiera glāzītes.
- Piepildīt glāzītes ar degvīnu.
- Saskandināt glāzītes.
- Pacelt glāzītes uz jubilāra veselību.
2.1.Šādas glāzes saturs.
PiemēriIztukšot glāzīti stiprā dzēriena.
- Iztukšot glāzīti stiprā dzēriena.
- Iedzert pa glāzītei.
- Iemest kādu glāzīti.
- Viņš izmeta glāzīti kā ogu.
- Atturēt no glāzītes.
Stabili vārdu savienojumiIebaudīt glāzīti.
- Iebaudīt glāzīti — mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
Stabili vārdu savienojumiIeskatīties glāzītē. Noslīkt glāzītē. Sēdēt pie glāzītes.
- Ieskatīties glāzītē idioma — sarunvaloda sākt bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- Noslīkt glāzītē sarunvaloda — bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- Sēdēt pie glāzītes idioma — dzert alkoholiskus dzērienus (piem., viesībās, kafejnīcā).