glāze
glāze dsk. ģen. -žu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriVīna, šampanieša glāzes.
Stabili vārdu savienojumiPacelt glāzi (par kādu, par ko).
1.1.Šāda trauka saturs.
PiemēriIzdzert glāzi sulas.
1.2.Šāds trauks kā tilpuma mērs.
PiemēriSajaukt trīs glāzes miltu ar glāzi cukura.
2.novecojis Stikls.
Stabili vārdu savienojumiPalielināmā glāze.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
PiemēriGlāžu logi.
Stabili vārdu savienojumiNoslīkt glāzē. Vairojamā glāze. Vētra tējas glāzē. Vētra ūdens glāzē.
Cilme:No viduslejasvācu glas ‘stikls, glāze’. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās.