gavilēt
gavilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Skaļi paust lielu prieku, sajūsmu.
PiemēriViņam gribējās kliegt un gavilēt.
2.Līksmi, priecīgi dziedāt.
PiemēriEs dziesmu dzirdēju no bērzu birzs.. Vai tu tur gavilēji, meitene?
2.1.joma: folklora Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
PiemēriDzied', māsiņa, tu pret mani, Es pret tevi gavilēšu..
2.2.pārnestā nozīmē Skanīgi, priecīgi dziedāt (par putniem).
PiemēriDebesīs gavilē cīruļi.