Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
gavēnis
gavēnis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
PiemēriLieldienu gavēnis.
1.1.Laikposms, kad iztiek ar trūcīgāku pārtiku; diēta.
PiemēriSulu gavēnis.
Cilme:Aizguvums no senkrievu valodas.