garšīgs
garšīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
garšīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
garšīgi apstākļa vārds
garšīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir laba, patīkama garša; tāds, ko labprāt ēd, kas labi garšo.
PiemēriGaršīgs ēdiens, dzēriens.
- Garšīgs ēdiens, dzēriens.
- Smaržo pēc kaut kā garšīga.
- Garšīga maize.
- Garšīgas pusdienas.
- Ēst garšīgas pankūkas.
- Garšīgi cepumi.
- Garšīgi āboli.
- Garšīgi pagatavotas vakariņas.
- pārnestā nozīmē Garšīgi smiekli.
1.1.formā: apstākļa vārds Ar labu ēstgribu, ar baudu; kāri.
PiemēriGaršīgi mieloties, ēst.
- Garšīgi mieloties, ēst.