garša
garša lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spēja uztvert, sajust vielu ķīmiskās īpašības, piem., sāļumu, rūgtumu, saldumu.
PiemēriGaršas receptori.
- Garšas receptori.
- Garšas kārpiņas.
2.Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības; vielas ķīmiskā īpašība, ko cilvēks (ēdot, dzerot) uztver kā šādu sajūtu.
PiemēriPatīkama, laba garša.
- Patīkama, laba garša.
- Slikta garša.
- Rūgta, sīva garša.
- Salda, skāba garša.
- Maizes garša.
- Medus garša.
- Zupai nebija nekādas garšas.
- pārnestā nozīmē Izjust dzīves garšu.
Stabili vārdu savienojumiAr garšu (ēst, dzert).
- Ar garšu (ēst, dzert) — ar patiku, ar baudu.