gards
gards -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
garda -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
gardi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir laba, tīkama garša; tāds, kas labi garšo; garšīgs.
PiemēriGards cepetis.
- Gards cepetis.
- Gards kumoss.
- Sulīgi un gardi burkāni.
- Gardas pankūkas.
- Gardas pusdienas.
- Gardum garda maizes šķēle.
- Nopirkt pašus gardākos cepumus.
1.1.formā: apstākļa vārds Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
PiemēriViesi gardi mielojās.
- Viesi gardi mielojās.
- Gardi pacienāt ciemiņus.
- Gardi smaržoja zemenes.
2.Tāds, kurā izpaužas labsajūta, bauda (par smiekliem).
PiemēriGardi smiekli.
- Gardi smiekli.
- Gardi pasmieties.
Stabili vārdu savienojumi(Ēst) ar gardu muti.
- (Ēst) ar gardu muti idioma — ēst ar lielu apetīti.