galotne
galotne [galuôtne] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
PiemēriBērza galotne.
- Bērza galotne.
- Egļu galotnes.
- Nocirst galotni.
- Aplauzt jauno kociņu galotnes.
- Asni noliekuši savas galotnes.
Stabili vārdu savienojumiGalotnes pumpurs.
- Galotnes pumpurs — augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
1.1.Tievais gals (saknei).
PiemēriDēstus piķējot, nokniebj saknes galotni.
- Dēstus piķējot, nokniebj saknes galotni.
2.Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
PiemēriUzkāpt kalna galotnē.
- Uzkāpt kalna galotnē.
- Klinšu galotnes mirdzēja saulrieta gaismā.
2.1.Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
PiemēriUzrāpties kuģa masta pašā galotnē.
- Uzrāpties kuģa masta pašā galotnē.
- Viļņu galotnes klāj putas.
- Plaušu galotnes.
3.joma: valodniecība Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
PiemēriVienskaitļa ģenitīva galotne.
- Vienskaitļa ģenitīva galotne.
- Īpašības vārda noteiktā un nenoteiktā galotne.
- Locījumu galotnes.
Stabili vārdu savienojumiNorīt galotnes.
- Norīt galotnes — sarunvaloda steigā neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigas.
4.Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
PiemēriSpraiga šaha partijas galotne.
- Spraiga šaha partijas galotne.
Stabili vārdu savienojumiGalotņu apspriede. Galotņu tikšanās.
- Galotņu apspriede — valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
- Galotņu tikšanās — valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
Cilme:Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.).