galotne
galotne [galuôtne] dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
PiemēriBērza galotne.
Stabili vārdu savienojumiGalotnes pumpurs.
1.1.Tievais gals (saknei).
PiemēriDēstus piķējot, nokniebj saknes galotni.
2.Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
PiemēriUzkāpt kalna galotnē.
2.1.Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
PiemēriUzrāpties kuģa masta pašā galotnē.
3.joma: valodniecība Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
PiemēriVienskaitļa ģenitīva galotne.
Stabili vārdu savienojumiNorīt galotnes.
4.Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
PiemēriSpraiga šaha partijas galotne.
Stabili vārdu savienojumiGalotņu apspriede. Galotņu tikšanās.
Cilme:Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.).