elkonis
elkonis [ȩ̀lkuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
PiemēriAtspiesties uz elkoņiem.
Stabili vārdu savienojumiElkoņi spīd.
1.1.Piedurknes daļa šajā vietā.
PiemēriSaplēsts elkonis.
Stabili vārdu savienojumiIekārties (kādam) elkonī. Strādāt ar elkoņiem.