Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
eksistēt
eksistēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pastāvēt, būt.
PiemēriEksistēt telpā un laikā.
1.1.Būt dzīvam; dzīvot.
PiemēriMēs esam cilvēki, kas vēlas dzīvi dzīvot nevis tikai eksistēt.
Cilme:No franču exister, kam pamatā latīņu existere ‘rasties, izcelties’.