dēlis
dēlis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) noteikta biezuma plāksnēs.
PiemēriBērza, priedes dēlis.
- Bērza, priedes dēlis.
- Plati dēļi.
- Sazāģēt baļķi dēļos.
- Dēļu grīda, sēta.
Stabili vārdu savienojumi(Iet) kā pa dēli. Kā dēlis. Līdzens kā dēlis.
- (Iet) kā pa dēli sarunvaloda, idioma — saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- Kā dēlis sarunvaloda — 1. Gluds, līdzens (par ceļu).2. Saka par kalsnu, vāju sievieti, par mazākām, plakanām krūtīm.
- Līdzens kā dēlis idioma — ļoti līdzens, gluds.
- Skatuves dēļi — skatuve.
2.Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
PiemēriRasējamais dēlis.
- Rasējamais dēlis.
- Ziņojumu dēlis.
Stabili vārdu savienojumiGludināmais dēlis. Sniega dēlis.
- Gludināmais dēlis — ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
- Sniega dēlis — speciāls dēlis braukšanai no kalna pa sniegu; snovbords.
Stabili vārdu savienojumiSadales dēlis. Salaist dēlī.
- Sadales dēlis — ierīce elektriskās strāvas sadalei.
- Salaist dēlī idioma — sarunvaloda saka, ja (kas) sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
Cilme:No vācu Diele ‘grīda’.