dēls
dēls [dȩ̂ls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
PiemēriJaunākais, vecākais, vienīgais dēls.
- Jaunākais, vecākais, vienīgais dēls.
- Īstais dēls.
- Brāļa, māsas dēls.
- Dēli un meitas.
- Izaudzināt labu dēlu.
Stabili vārdu savienojumiTautu dēls.
- Tautu dēls — joma: folklora jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
1.1.Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
PiemēriDēls, uzklausi veca vīra padomu!
- Dēls, uzklausi veca vīra padomu!
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Vīrietis kā cildināms (savas tautas, kopas) loceklis.
PiemēriLatviešu tautas dēli un meitas.
- Latviešu tautas dēli un meitas.
- Dzimtenes dēli.
Stabili vārdu savienojumiDievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Pazudušais dēls.
- Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars — Svētā Trīsvienība.
- Pazudušais dēls idioma — cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.