dzēlīgs
dzēlīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dzēlīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dzēlīgi apstākļa vārds
dzēlīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas dzeļ (piem., par kukaiņiem).
PiemēriDzēlīgas bites.
- Dzēlīgas bites.
- Dunduri kļuva dzēlīgi.
1.1.Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
PiemēriDzēlīgas nātres.
- Dzēlīgas nātres.
- Krūms ir klāts ar dzēlīgiem matiņiem.
- Skabarga dzēlīgi iedūrās pirkstā.
1.2.Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
PiemēriSeju stindzināja dzēlīgs vējš un sals.
- Seju stindzināja dzēlīgs vējš un sals.
2.Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
PiemēriViņš kļuva dzēlīgs.
- Viņš kļuva dzēlīgs.
- Dzēlīgs skatiens.
- Dzēlīgi palūkoties pretiniekā.
2.1.Tāds, kura saturā ir nicinājums, arī ironija, zobgalība.
PiemēriDzēlīga piezīme.
- Dzēlīga piezīme.
- Dzēlīgi vārdi.
- Uzrakstīt dzēlīgu vēstuli.