Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
dzenāt
dzenāt [dzȩnât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
dzenāties atgriezenisks, darbības vārds
1.Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
PiemēriDzenāt govis no vienas vietas uz otru.
1.1.Gaiņāt.
PiemēriDzenāt odus.
2.Virzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
PiemēriBērni pagalmā dzenā bumbu.
2.1.pārnestā nozīmē Par vēju.
PiemēriVējš dzenāja rudens lapas, jūrmalas smiltis.
2.2.sarunvaloda Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
PiemēriSlimnieku dzenāja no viena ārsta pie otra.
Stabili vārdu savienojumiPutraims putraimu dzenā.