dzega
dzega [dzȩga] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
PiemēriTaisna, robota dzega.
1.1.Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
PiemēriNovietot māla vāzi uz kamīna dzegas.