Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
drūms
drūms -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
drūma sieviešu dzimte, īpašības vārds
drūmi apstākļa vārds
drūmums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
PiemēriNerunīgs un drūms.
Stabili vārdu savienojumiDrūms kā rudens mākonis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
PiemēriDrūms skatiens.
1.2.Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
PiemēriDrūms stāsts.
2.Tāds, kas izraisa nomāktību; nemīlīgs.
PiemēriAinava ar kailiem un drūmiem klintsbluķiem.