drukāt
drukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Iespiest tipogrāfiski.
PiemēriDrukāt avīzes un grāmatas.
Stabili vārdu savienojumiDrukātie burti.
1.1.Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
PiemēriDrukāju uzrakstīto gabalu laukā un nesu redaktoram.
1.2.Ievadīt datorā (tekstu).
PiemēriDrukāju no rīta līdz vakaram, jau pirksti sāp.
Cilme:No vācu drucken ‘spiest (grāmatas)’.