Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
drebēt
drebēt drebu, drebi, dreb, pag. drebēju darbības vārds; intransitīvs
1.Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
PiemēriDrebēt no aukstuma, bailēm, satraukuma.
  • Drebēt no aukstuma, bailēm, satraukuma.
  • Drebēt kā drudzī.
  • Rokas sāk drebēt.
  • Loga rūts, lampas liesmiņa dreb.
Stabili vārdu savienojumiDreb kā apšu lapa.
1.1.Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
PiemēriPārdzīvojumā dreb balss.
  • Pārdzīvojumā dreb balss.
Stabili vārdu savienojumiDrebēt par savu ādu. Sirds dreb. Trīcēt un drebēt.