drebēt
drebēt drebu, drebi, dreb, pag. drebēju intransitīvs, darbības vārds
1.Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
PiemēriDrebēt no aukstuma, bailēm, satraukuma.
Stabili vārdu savienojumiDreb kā apšu lapa.
1.1.Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
PiemēriPārdzīvojumā dreb balss.
Stabili vārdu savienojumiDrebēt par savu ādu. Sirds dreb. Trīcēt un drebēt.