drebēt
drebēt drebu, drebi, dreb, pag. drebēju darbības vārds; intransitīvs
1.Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
PiemēriDrebēt no aukstuma, bailēm, satraukuma.
- Drebēt no aukstuma, bailēm, satraukuma.
- Drebēt kā drudzī.
- Rokas sāk drebēt.
- Loga rūts, lampas liesmiņa dreb.
Stabili vārdu savienojumiDreb kā apšu lapa.
- Dreb kā apšu lapa — ļoti trīc.
1.1.Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
PiemēriPārdzīvojumā dreb balss.
- Pārdzīvojumā dreb balss.
Stabili vārdu savienojumiDrebēt par savu ādu. Sirds dreb. Trīcēt un drebēt.
- Drebēt par savu ādu idioma — baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- Sirds dreb idioma — saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
- Trīcēt un drebēt idioma — ļoti baiļoties (par ko).