dižens
dižens [dižȩ̀ns] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
dižena -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
diženi apstākļa vārds
diženība sieviešu dzimte, lietvārds
diženums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Īpaši liels; arī spēcīgs.
PiemēriDižens ozols, kadiķis.
1.1.pārnestā nozīmē Cildens, cēls.
PiemēriDižens sava laikmeta gars.