Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
dižciltīgs
dižciltīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
dižciltīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
dižciltīgi apstākļa vārds
dižciltīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
PiemēriDižciltīgs muižnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas dižciltība1.
PiemēriDižciltīga izturēšanās.
1.2. Aristokrāts.
PiemēriPiederēt pie dižciltīgajiem.
2.Tāds (dzīvnieks), kam ir tīras šķirnes pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
PiemēriDižciltīga suņa kucēni.