dižens
dižens [dižȩ̀ns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dižena [dižȩna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
diženi [dižȩni] apstākļa vārds
diženība [diženĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
diženums [dižȩnùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īpaši liels; arī spēcīgs.
PiemēriDižens ozols, kadiķis.
- Dižens ozols, kadiķis.
- Dižens spēkavīrs.
- Puisis diženi padevies augumā.
1.1.pārnestā nozīmē Cildens, cēls.
PiemēriDižens sava laikmeta gars.
- Dižens sava laikmeta gars.
- Dižena dvēsele.