Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dižciltīgs
dižciltīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dižciltīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dižciltīgi apstākļa vārds
dižciltīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
PiemēriDižciltīgs muižnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas dižciltība1.
PiemēriDižciltīga izturēšanās.
1.2. Aristokrāts.
PiemēriPiederēt pie dižciltīgajiem.
2.Tāds (dzīvnieks), kam ir tīras šķirnes pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
PiemēriDižciltīga suņa kucēni.