dezorientēt
dezorientēt [dezori-eñtêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
dezorientācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
PiemēriDezorientēt pretinieka izlūkus.
1.1.Samulsināt, radīt nepareizu priekšstatu (par ko).
PiemēriZaļo sertifikātu saradies tik daudz, ka tie dezorientē patērētāju.
Cilme:No franču désorienter ‘atgriezties no austrumiem’.