dežurēt
dežurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
PiemēriDežurēt nakts maiņā.
- Dežurēt nakts maiņā.
- Dežurējošais ķirurgs.
- Šodien dežurē jaunā māsiņa.
1.1.Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
1.2.Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
Cilme:No krievu дежурить, kam pamatā franču être du jour ‘dienas-’.