Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
darīt
darīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Veikt (kādu darbību); būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
PiemēriDarīt dārza, saimniecības, mājas darbus.
  • Darīt dārza, saimniecības, mājas darbus.
  • Katrs dara savu darbu.
  • Ko tu tur dari?
  • Nav nekā ko darīt.
  • Darīt blēņas, nedarbus.
Stabili vārdu savienojumiDarīt sev galu.
2. Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
PiemēriJāsāk kaut kas darīt.
  • Jāsāk kaut kas darīt.
  • Tā nedrīkst darīt.
  • Darīt pēc sava prāta.
  • Darīt pareizi, aplam.
  • Nedarīt neko sliktu.
  • Dari, kā gribi.
  • Ko ar tevi darīt?
Stabili vārdu savienojumiDari kā gribi, lai dara kā grib. Darīt pakaļ.
3.Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
PiemēriDarīt vecākiem prieku.
  • Darīt vecākiem prieku.
  • Darīt laimīgu mīļoto cilvēku.
  • Darīt godu saviem skolotājiem.
Stabili vārdu savienojumiDarīt kaunu. Darīt negodu. Darīt pāri.
3.1.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
PiemēriViņas skarbums darīja neiespējamu tālāko sarunu.
  • Viņas skarbums darīja neiespējamu tālāko sarunu.
  • Bēdas darīja viņu vecāku.
4.Gatavot (piem., alu).
PiemēriDarīt uz svētkiem alu.
  • Darīt uz svētkiem alu.
  • Darīt no ogām vīnu.
Stabili vārdu savienojumiDarīt galu. Darīt zināmu. Ko lai dara.
Stabili vārdu savienojumiDomāts – darīts. Sacīts, darīts.