Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
cilvēks
cilvēks [cìlvȩ̃ks] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
PiemēriGudrs, apdāvināts cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiAprēķina cilvēks. Cilvēks ar galvu.
1.1.formā: daudzskaitlis Sabiedrība, ļaudis.
PiemēriTādā izskatā nevar cilvēkos iet!
Stabili vārdu savienojumiAkmens, ne cilvēks. Cilvēka matgalvis. Cilvēks ar lielo burtu. Cilvēks no malas. Cilvēku cilts.