ceļinieks
ceļinieks vīriešu dzimte, lietvārds
ceļiniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas atrodas ceļā, ceļojumā.
PiemēriNoguris ceļinieks.
2.sarunvaloda; formā: daudzskaitlis Ceļu dienesta darbinieki.
PiemēriCeļinieki veic ceļa uzlabošanas darbus.