caururbt
caururbt 3. pers. -urbj, pag. -urba darbības vārds; transitīvs
Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
PiemēriŠāviņi caururbj namu sienas.
- Šāviņi caururbj namu sienas.
- Lodes caururba koka stumbru.
- Ložu caururbts ķermenis.