Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
caurums
caurums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tukša vieta (kādā priekšmetā); brāķis, nepilnības.
PiemēriCaurums žogā.
  • Caurums žogā.
  • Izkniebt caurumu.
  • Izurbt caurumu.
  • Skatīties pa atslēgas caurumu.
2.Izplīsums, izdilums.
PiemēriPaliels caurums zeķē.
  • Paliels caurums zeķē.
  • Aizlāpīt, aizšūt caurumu.
Stabili vārdu savienojumiVienos caurumos.
2.1.sarunvaloda Dziļa brūce, bojājums (kādā ķermeņa daļā).
PiemēriCaurums zobā, kājā, plaušās.
  • Caurums zobā, kājā, plaušās.
  • Aizplombēt caurumu.
Stabili vārdu savienojumiMelnais caurums. Ozona caurums. Pogas caurums.
  • Melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
  • Ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
  • Pogas caurums pogcaurums.