caurtece
caurtece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidrumu) noteiktā laika vienībā.
PiemēriŪdensvada caurtece.
- Ūdensvada caurtece.
- Caurteces daudzums.
Stabili vārdu savienojumiŪdens caurtece.
- Ūdens caurtece — joma: ģeogrāfija ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
2.Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
PiemēriPārplūdusi, aizsalusi caurteka.
- Pārplūdusi, aizsalusi caurteka.
2.1.Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
PiemēriTikko pamanāma caurtece.
- Tikko pamanāma caurtece.