caurtece
caurtece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidrumu) noteiktā laika vienībā.
PiemēriŪdensvada caurtece.
Stabili vārdu savienojumiŪdens caurtece.
2.Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
PiemēriPārplūdusi, aizsalusi caurteka.
2.1.Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
PiemēriTikko pamanāma caurtece.