cauršaut
cauršaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu darbības vārds; transitīvs
1.Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
PiemēriTuvcīņā pretinieks viņam cauršāva galvu.
- Tuvcīņā pretinieks viņam cauršāva galvu.
1.1.formā: trešā persona Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) – par lodi, šāviņu.
PiemēriPolicistam izdevās izvairīties, un lode cauršāva tikai viņa galvassegu.
- Policistam izdevās izvairīties, un lode cauršāva tikai viņa galvassegu.