caurkrist
caurkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
PiemēriCaurkrist Saeimas vēlēšanās.
- Caurkrist Saeimas vēlēšanās.
- Nepietiekamās izglītības dēļ caurkrist jau pirmajā kārtā.
- Iestājeksāmenos caurkrita gandrīz puse no pretendentiem.