caurceļotājs
caurceļotājs lietvārds; vīriešu dzimte
caurceļotāja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
PiemēriLielākā gājputnu daļa ir caurceļotāji.
- Lielākā gājputnu daļa ir caurceļotāji.
1.1.īpašības vārda nozīmē Tāds (dzīvnieks), kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
PiemēriCaurceļotāja sloka, zoss, žubīte.
- Caurceļotāja sloka, zoss, žubīte.
Stabili vārdu savienojumiCaurceļotāja zivs.
- Caurceļotāja zivs — zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.