cariene
cariene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Valdniece (Krievijā līdz 1917. gadam); šīs valdnieces tituls.
PiemēriKrievijas carienes viesošanās laikā zvejnieku ciemā rīkoti grezni svētki ar uguņošanu un citām izpriecām.
2.Cara sieva.
PiemēriCars un cariene.