būt
būt esmu, esi, ir, dsk. esam, esat, ir, pag. biju, biji, bija, dsk. bijām, bijāt, bija, vajadzības izteiksme jābūt darbības vārds; intransitīvs
1.Eksistēt, pastāvēt.
PiemēriBūt vai nebūt – tāds ir jautājums.
- Būt vai nebūt – tāds ir jautājums.
- Notikušajam ir vairākas versijas.
- Taisnība vien būs.
- Nekā vairs nav, ir tikai atmiņas.
- Līdz tuvākajai pilsētai jābūt nelielam gabalam.
Stabili vārdu savienojumiTas ir; t. i.
- Tas ir; t. i. — tas nozīmē.
1.1.Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
PiemēriRudeņos ir auksti rīti.
- Rudeņos ir auksti rīti.
- Būs putenis.
- Visu vasaru bija labs laiks.
1.2.Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
PiemēriIr jau vakars.
- Ir jau vakars.
- Bija dziļa ziema.
- Drīz būs vasara.
2.Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
PiemēriMēs būsim mājās.
- Mēs būsim mājās.
- Bērni ir skolā.
- Kur tu biji?
- Konferences dalībnieki bija no dažādām valstīm.
- Visi darbinieki ir sapulcē, talkā.
Stabili vārdu savienojumiBūt cerībās. Būt kadrā. Lai būtu, kur būdams.
- Būt cerībās idioma — būt grūtniecības stāvoklī.
- Būt kadrā — piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- Lai būtu, kur būdams — saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
2.1.Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriMūsu mežā ir brieži.
- Mūsu mežā ir brieži.
- Ezerā bija daudz zivju.
2.2.Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
PiemēriPildspalva un bloknots ir uz rakstāmgalda.
- Pildspalva un bloknots ir uz rakstāmgalda.
- Visas mantas bija koferī.
- Pilsētā ir daudz parku.
3.Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
PiemēriViņiem ir nauda.
- Viņiem ir nauda.
- Ģimenei bija privātmāja.
- Šajā veikalā jābūt kafijai.
- Šīs tabletes ir klepum.
- Liepziedi ir pret saaukstēšanos.
3.1.Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
PiemēriĢimenē ir trīs bērni.
- Ģimenē ir trīs bērni.
- Mātei ir māsa.
- Dēlam bija draugs.
- Mums ir labi kolēģi.
3.2.Atrasties (kā) rīcībā.
PiemēriMums ir darbs.
- Mums ir darbs.
- Bērniem bija ekskursija.
- Drīz studentiem būs brīvlaiks.
- Drīz jābūt atvaļinājumam.
3.3.Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
PiemēriZinātnieku rīcībā ir interesanti pētījumi.
- Zinātnieku rīcībā ir interesanti pētījumi.
- Latviešiem ir tautas dainas.
- Citiem kolēģiem bija iebildumi.
- Tām jābūt drošām ziņām.
4.Pastāvēt (kā daļai pie kā).
PiemēriSlotai ir koka kāts.
- Slotai ir koka kāts.
- Ābelei ir sārti āboli.
- Bērnam bija zilas acis.
- Putnam bija spēcīgi spārni.
4.1.Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām, arī jūtām, pārdzīvojumiem).
PiemēriViņam ir klusa balss.
- Viņam ir klusa balss.
- Vai tev ir muzikālas dotības?
- Skolai ir laba slava.
- Man bija prieks par paveikto.
- Draugam bija dziļa vilšanās sajūta.
5.Notikt, norisināties.
PiemēriRīt būs kāzas.
- Rīt būs kāzas.
- Būs vējš, lietus.
- Tas bija liels darbs.
- Tiem jābūt lieliem svētkiem.
5.1.novecojis; kopā ar: "darbības vārda nenoteiksme" Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
PiemēriTā tam būs būt!
- Tā tam būs būt!
- Šo balvu man būs iegūt.
6.Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
PiemēriTā ir laime.
- Tā ir laime.
- Tā ir īsta saimniece.
- Laiks bija silts.
- Rīt būšot lietains.
- Vēl ir par agru celties.
- Viņi bija labākie kolēģi.
Stabili vārdu savienojumiBūsim pazīstami! Esiet pazīstami!
- Būsim pazīstami! — saka iepazīstoties.
- Esiet pazīstami! — saka iepazīstinot.
7.Lieto salikta laika formu veidošanā.
PiemēriEsmu dzimusi Rīgā.
- Esmu dzimusi Rīgā.
- Bijām aizbraukuši ekskursijā.
- Kur viņš ir aizgājis?
- Būšu pārklausījies.
- Par to būtu jāpadomā.
- Viņi būšot rīt.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) (cieši) pie sirds. (Būt) (kā) spārnos. (Būt) jautrā dūšā. (Būt) jautrā prātā.
- (Būt) (cieši) pie sirds idioma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- (Būt) (kā) spārnos idioma — priecīgā satraukumā, lielā sajūsmā aktīvi darboties, pacilāti.
- (Būt) jautrā dūšā sarunvaloda — Būt iereibušam.
- (Būt) jautrā prātā sarunvaloda — būt iereibušam.
- (Būt) krietnā gabalā — Atrasties samērā tālu.
- (Būt) krietni gabalā — atrasties samērā tālu.
- (Būt) liesmās — degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
- (Būt) pie šprices sarunvaloda, idioma — būt noteicējam; būt vadošā amatā.
- (Būt) vīrā sarunvaloda — nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
- (Kaut) jods būtu (pa)rāvis idioma — sarunvaloda izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- Bija un izbija idioma — saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- Bijis nebijis idioma — saka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
- Būt (ar kādu) uz nažiem sarunvaloda — būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
- Būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā sarunvaloda — 1. Tā, ka nav, trūkst alkoholisku dzērienu.2. Tā, ka nav, pietrūkst naudas.3. Tā, ka nav gūts rezultāts (sporta spēlē).
- Būt (kā) ķertam (uz ko) — būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- Būt (kā) redzeslokā — tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
- Būt (kāda) rokās idioma — būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
- Būt (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Būt (lielā) cieņā — 1. Tikt cienītam.2. sarunvaloda Būt ļoti vajadzīgam, pieprasītam.
- Būt aiz ādas idioma — sarunvaloda saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
- Būt aiz muguras idioma — saka par ko pagājušu, notikušu.
- Būt aizņemtam idioma — būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
- Būt ar bārdu idioma — saka par ko novecojušos, visiem zināmu.
- Būt ar mieru — atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- Būt asinīs idioma — saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
- Būt augstās domās idioma — sarunvaloda ļoti atzinīgi novērtēt.
- Būt bezdibeņa malā idioma — būt ļoti grūtā situācijā.
- Būt bētē idioma — sarunvaloda būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
- Būt citos medību laukos — nomirt (parasti par dzīvniekiem).
- Būt čupā idioma — būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- Būt draugos — 1. Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).2. Draudzēties (ar kādu).
- Būt dzīves vidū — būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- Būt ēnā idioma — būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- Būt gados idioma — būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
- Būt galā — sasniegt ceļamērķi, galapunktu.
- Būt galdā — atrasties uz galda.
- Būt godā — tikt godātam.
- Būt kabatā sarunvaloda — piederēt, būt iegūtam.
- Būt kaulos idioma — saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
- Būt kā jukušam (uz ko) — būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
- Būt kāda ādā idioma — sarunvaloda iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- Būt kājās idioma — 1. Būt nomodā.2. Būt satrauktam, nemierīgam.
- Būt klāt kā naglai sarunvaloda — būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- Būt krietnā dūšā sarunvaloda — būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt krietni gados idioma — būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- Būt kritiskam (pret ko) — vērtēt (ko) kritiski.
- Būt kungam un valdniekam — būt pilnīgam noteicējam.
- Būt kūmās — 1. Būt par kūmu (kristībās).2. Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
- Būt labā dūšā sarunvaloda — būt iereibušam, piedzērušam.
- Būt labākajos gados — būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
- Būt labi gados — būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
- Būt lielajā sarunvaloda — būt naidā (ar kādu); būt dusmīgam.
- Būt lietas kursā sarunvaloda — būt informētam (par ko).
- Būt līdz kaklam (kādam) sarunvaloda — būt ļoti apnikušam.
- Būt līdz ūkai sarunvaloda — būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- Būt līmenī idioma — atbilst kādām normām, prasībām.
- Būt matos idioma — saka par cilvēkiem, kas ir sastrīdējušies, naidojas.
- Būt mātes cerībās idioma — būt grūtniecības stāvoklī.
- Būt mierā — 1. Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.2. Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- Būt murdā (iekšā) idioma — būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- Būt nāvei parādā idioma — saka par ko tādu, kam drīz pienāks gals, nāve.
- Būt nemierā (ar ko) — būt neapmierinātam.
- Būt no viena kaula (un miesas) idioma — būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Būt no viena koka idioma — būt ļoti līdzīgiem.
- Būt nomodā idioma — 1. Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).2. Nemitīgi rūpēties (par ko).
- Būt notikumu vidū — būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- Būt pa kabatai sarunvaloda — atbilst materiālajām iespējām.
- Būt pa kaulam idioma — būt pa spēkam, būt piemērotam.
- Būt pa kājām idioma — traucēt.
- Būt pa plecam sarunvaloda — saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- Būt pa zobam sarunvaloda — atbilst kāda prasībām, iespējām.
- Būt padomā — būt domās paredzētam, izplānotam.
- Būt par postu idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- Būt pasistam (uz ko) idioma — sarunvaloda būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- Būt paskopam vārdos — runāt samērā īsi, neizvērsti.
- Būt pie durvīm idioma — 1. Būt tuvu, tuvoties (par laiku).2. Būt tuvu, tuvumā (par vietu).
- Būt pie pilna saprāta — būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Būt pie pilnas saprašanas — būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Būt pie stūres — vadīt transportlīdzekli.
- Būt pie vainas — 1. Būt vainīgam.2. Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- Būt pie veselības — būt veselam, arī saglabāt veselību.
- Būt plecos idioma — būt nodzīvotam (par laikposmu).
- Būt pretim — nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
- Būt pretī — nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
- Būt priekš kaķiem sarunvaloda — saka par ko nevajadzīgu, pilnīgi veltīgu.
- Būt priekšā un pakaļā sarunvaloda — būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
- Būt ragos (ar kādu) idioma — būt naidā, nesatikt.
- Būt savā elementā idioma — justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- Būt sistam (uz ko) idioma — sarunvaloda būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- Būt slapjam līdz ādai idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Būt slapjam līdz kaulam idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Būt slapjam līdz pēdējai vīlei idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Būt spīlēs idioma — būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- Būt starp diviem dzirnakmeņiem idioma — atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- Būt stāvā sajūsmā — būt ļoti sajūsminātam.
- Būt stāvoklī — (būt) grūtniecības stāvoklī.
- Būt svešā maizē — dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- Būt uz grūtām kājām idioma — būt grūtniecības stāvoklī.
- Būt uz jūs (ar kādu) — uzrunāt (kādu) ar "jūs".
- Būt uz jūs (ar ko) sarunvaloda — nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
- Būt uz kakla sarunvaloda — saka par ko grūtu, kas jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
- Būt uz kājām idioma — 1. Būt veselam (pēc slimības).2. Strādāt, rosīties (neapsēžoties, neatpūšoties).3. Izkļūt no materiālām grūtībām, iegūt labklājību.
- Būt uz lūpām (kādam) idioma — saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
- Būt uz muguras idioma — saka par nodzīvoto gadu skaitu.
- Būt uz pekām idioma — būt atspirgušam pēc slimības.
- Būt uz pēdām idioma — izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
- Būt uz pleciem idioma — būt nodzīvotam (par laikposmu).
- Būt uz riteņiem idioma — būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- Būt uz sēkļa idioma — būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
- Būt uz strīpas idioma — 1. Būt gatavam, spējīgam ko darīt.2. Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- Būt uz tu — 1. Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".2. Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
- Būt uz viena viļņa idioma — būt vienādās domās, uzskatos.
- Būt uz viļņa idioma — būt veiksmei, panākumiem.
- Būt varenā dūšā sarunvaloda — būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt vēkšpēdu pārnestā nozīmē — būt pārsteigtam.
- Būt vienos gados — būt vienādā vecumā.
- Būt zem (kāda) goda idioma — neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
- Būt zem jumta idioma — būt pajumtē, telpā, celtnē.
- Būt zem zemes idioma — būt mirušam un apglabātam.
- Būt zirgā sarunvaloda — nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- Dūša (ir, saskrien) papēžos idioma — zūd drosme, uzņēmība, pašpaļāvība.
- Esiet tik laipni — pieklājīga lūguma forma.
- Esiet tik laipns — pieklājīga lūguma forma.
- Iekšā ir, bet ārā nenāk idioma — sarunvaloda saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
- Kas bijis, bijis idioma — saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
- Kas būs, būs idioma — vienalga, kas notiks un kā notiks.
- Kas ir, ir idioma — vienalga, kas notiks un kā notiks.
- Kas to būtu domājis! idioma — izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
- Kur bijis, (kur) nebijis idioma — saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
- Kur bijis, kur ne idioma — saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
- Kur ir, tur rodas idioma — saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
- Labs ir! sarunvaloda — lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Mēles galā būt idioma — 1. Saka par to, ko gribas pateikt.2. Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.3. Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- Tā ir, kā ir idioma — saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
- Tāds ir, kāds ir idioma — saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
- Uz mēles būt idioma — 1. Saka par to, ko gribas pateikt.2. Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.3. Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- Vējš (svilpo, ir) galvā sarunvaloda — saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.