bēdīgs
bēdīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bēdīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bēdīgi apstākļa vārds
bēdīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izjūt skumjas, bēdas, raizes; tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, raizes.
PiemēriBēdīgs skatiens, noskaņojums.
2.Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
PiemēriBēdīgs liktenis, iznākums.
3.Tāds, kas ir sliktā stāvoklī; nabadzīgs, trūcīgs.
PiemēriBēdīgs apģērbs, miteklis.
Stabili vārdu savienojumiBēdīgi slavenais.