bēdāties
bēdāties [bȩ̀dâtiês] -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos atgriezenisks, darbības vārds
1.Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
PiemēriBēdāties par mirušo tēvu.
1.1.Izjust nepatiku, būt saīgušam.
PiemēriBēdāties par sliktajiem laika apstākļiem.
1.2.Gausties, žēloties (par ko).
PiemēriVisu laiku bēdāties par vienu un to pašu.
2.Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
PiemēriBēdāties par operācijas iznākumu.