Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bultēt
bultēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
PiemēriBultēt ciet dārza vārtus.