bubināt
bubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
bubināties darbības vārds; atgriezenisks
1.intransitīvs; formā: trešā persona Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
PiemēriZirgi sāka bubināt.
- Zirgi sāka bubināt.
- Ķēve bubina.
2.sarunvaloda Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
PiemēriNeapmierināti bubināt.
- Neapmierināti bubināt.
- Ko tu tur bubini?