brāzties
brāzties brāžos, brāzies, brāžos, pag. brāzos darbības vārds; atgriezenisks
1.Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
PiemēriBrāzties no kalna lejā.
2.formā: trešā persona Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
PiemēriPāri laukiem brāzās viesuļvētra.
2.1.Strauji, nevienmērīgi plūst.
PiemēriKalnu upe šalkdama brāzās lejup.