Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
balansēt
balansēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.intransitīvs Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
PiemēriBalansēt uz baļķa, laipas, virves.
2.transitīvs Līdzsvarot.
PiemēriBalansēt automašīnas riteņus.
Cilme:No franču balancer.