atslēga
atslēga [atslȩ̂ga] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
PiemēriDurvju, skapja, čemodāna atslēga.
Stabili vārdu savienojumiAtslēgas kauls.
1.1.sarunvaloda Slēdzene.
PiemēriDzīvokļa drošībai derētu modernākas atslēgas.
Stabili vārdu savienojumiAiz (trej)deviņām atslēgām.
2.Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
PiemēriUzgriežņu atslēga.
Stabili vārdu savienojumiPārbīdāmā uzgriežņu atslēga.
3.Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, sasniegtu; pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam).
PiemēriSistemātisks darbs ir panākumu atslēga.
4.Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
PiemēriAtrast šifra atslēgu.
Stabili vārdu savienojumiAtslēgas vārds.
5.Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
PiemēriSol jeb vijoles atslēga atrodas uz līnijkopas otrās līnijas.
Stabili vārdu savienojumiBasa atslēga. Fa atslēga. Nošu atslēga.