slēdzene
slēdzene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
PiemēriIemontēt durvīs slēdzeni.
- Iemontēt durvīs slēdzeni.
- Iebāzt atslēgu durvju, skapja slēdzenē.
- Aizslēgt vārtus ar piekarināmo slēdzeni.
Stabili vārdu savienojumiPiekaramā slēdzene. Priekškaramā slēdzene.
- Piekaramā slēdzene — atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- Priekškaramā slēdzene — atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.