atriebties
atriebties -riebjos, -riebies, -riebjas, pag. -riebos darbības vārds; atgriezenisks
1.Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
PiemēriRadās vēlēšanās atriebties.
- Radās vēlēšanās atriebties.
- Ļauni atriebties.
- Atriebties par pazemojumu.
2.formā: trešā persona Nākt par ļaunu (pašam).
PiemēriPaviršība var atriebties.
- Paviršība var atriebties.
- Atriebās paša nesavaldība.