atriebt
atriebt -riebju, -rieb, -riebj, pag. -riebu darbības vārds; transitīvs
1.Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
PiemēriAtriebt ļaundarību.
1.1.Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
PiemēriAtriebt kritušos.