atplaiksnīties
atplaiksnīties 3. pers. -ās, pag. -ījās atgriezenisks, darbības vārds
atplaiksnījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
PiemēriAiz kokiem atplaiksnījās starmešu gaisma.
2.Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
PiemēriIzbrīns un dusmas atplaiksnās viņa pārsteigtajā sejā.